Padomju laikos,  kad meliorācija tika īstenota kā vienots mehānisms – no projektēšanas līdz pat izbūvei – tapa Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Meliorprojekts”, kas no 1956.gada līdz pat mūsdienām ir meliorācijas nozarē specializētais projektēšanas uzņēmums Latvijā.

Gadu gaitā Meliorprojekts ir bijis klātesošs nozīmīgākajos infrastruktūras procesos – veicis inženierizpētes darbus un izstrādājis dokumentāciju vairāk nekā 1,5 miljoniem hektāru lauksaimniecības zemju un 500 tūkstošiem hektāru meža platību, palīdzējis veidot Latvijas lielākās zivsaimniecības, sagatavojis kūdras ieguves teritorijas, projektējis 45 polderu sūkņu stacijas, dambjus un citas hidrotehniskās būves, kā arī izstrādājis nozīmīgāko ūdenssaimniecības problēmu risinājumus Lubānas zemienes, Lielupes palienes un Liepājas ezera baseina platībās. Uzņēmums nav tikai par vēsturi – tas ir par ilgtspējīgu nākotni.

Uzņēmuma Meliorprojekta meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju inženieris Alvis Valentinovičs atklāj, ka meliorācija kā nozare šobrīd atrodas pārmaiņu priekšā. Konkurence nav liela, taču  tai var draudēt izzušana, jo ceļu inženieri pārņem grāvju un caurteku projektēšanu, studenti arvien mazāk izvēlas šo virzienu, un vienīgā augstskola – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) – saskaras ar studiju programmas iespējamu slēgšanu. Vienlaikus Valsts vides dienests bieži vien ierobežo iespējas uzturēt un attīrīt meliorācijas sistēmas. Tomēr bez šīs nozares Latvijas zemes ilgtspējīga apsaimniekošana nav iespējama. Meliorācijas sistēmas uzturēšana ir ne tikai valsts, bet arī katra zemes īpašnieka pienākums, un Meliorprojekts strādā, lai palīdzētu šo līdzsvaru saglabāt.

Esot nozarē gandrīz jau 70 gadus, uzņēmums ir sapratis, ka jāveic darba efektivitātes uzlabošana. Alvis Valentinovičs, uzņēmuma inženieris ar izglītību vides inženierijā un specializāciju meliorācijā, bija pirmais, kurš nāca klajā ar ideju ieviest Civil 3D programmatūru pirms apmēram diviem gadiem. Līdz tam tika izmantots AutoCAD, kur daudz laika aizņēma manuāla projektēšana un biežo izmaiņu ieviešana no pasūtītāju puses.

“Civil 3D ieviešana bija liels solis,” atzīst Alvis. “Mācību process nebija viegls, taču InfoEra Latvia apmācības bija lielisks sākums, un ar laiku katra funkcija kļuva saprotamāka.” Šobrīd visa projektēšana notiek Civil 3D vidē, ļaujot automātiski ģenerēt garenprofilus, šķērsprofilus, augstumatzīmes un būtiski ietaupīt laiku.

Protams, jaunas tehnoloģijas prasa pielāgošanos, darba ieradumu maiņu un laika ieguldījumu. Daudz kas vēl jāapgūst praktiski darbojoties, taču galvenais ieguvums – efektīvāks darbs, augstāka kvalitāte un precizitāte – jau ir uzņēmuma projektu realitāte.

VSIA “Meliorprojekts” šodien sadarbojas gan ar valsts iestādēm, piemēram, Zemkopības ministriju un Valsts nekustamajiem īpašumiem, gan privātajiem attīstītājiem, kuri bieži būvē dzīvojamos kompleksus uz bijušajām lauksaimniecības zemēm. Projektēšana ietver hidrobūves, dambjus, zivju ceļus, saules un vēja parkus, kā arī infrastruktūru ap ezeriem un HES.

Uzņēmums izstrādā arī būvnormatīvus, projektu atzinumus, veic topogrāfiskos uzmērījumus, hidroloģiskos aprēķinus, kā arī nodrošina meliorācijas valsts kadastra tehnisko arhīvu.

Lai meliorācijas nozare Latvijā neizzustu, nepieciešama gan valsts atbalsta sistēma, gan izglītības saglabāšana, gan arī speciālistu izglītošana par digitālajiem risinājumiem.  Alvis piekrīt, ka, tehnoloģiju ieviešana ir neizbēgama, lai varētu konkurēt tirgū.Lai sekmētu programmatūru ieviešanu uzņēmumā, noteikti nepieciešama griba un apņēmība gan no vadības puses, gan arī no darbinieku.

No padomju laikiem līdz 3D projektēšanai – Meliorprojekts ir pierādījums, ka pat neliels uzņēmums spēj būt par valsts mēroga stūrakmeni, ja vien ir skaidrs mērķis, profesionāla komanda un vēlme attīstīties.